Saites: Lampa, Keinss, Jaunvēsture, Televīzija, Parādi
Turpmāk šīs vietnes lasītājiem būs iespēja ne tikai lasīt manus raksts, bet arī saņemt manis izvēlētas saites uz interesantiem izglītojošiem un citādi vērtīgiem interneta resursiem. Centīšos regulāri apkopot četras piecas saites, īsi raksturojot gan katra piedāvātā materiāla kontekstu, gan savas pārdomas. Plānoju iekļaut saites ne vien uz rakstiem, bet arī uz video un audio materiāliem; jāpiebilst, ka pārsvarā tie būs materiāli angļu valodā. Šādu formātu redzu kā perspektīvu iespēju dalīties ar informāciju, kas man šķiet aktuāla un varbūt būs saistoša arī Jums.
Tuvāko nedēļu laikā plānoju būt ražīgs un publicēt veselus četrus rakstus. Viens no tiem ir jau vasarā solītais raksts par hiperinflāciju – centīšos atspēkot argumentus, ka valsts tēriņi neizbēgami noved pie nekontrolēta cenu pieauguma. Pavasarī saņēmu aicinājumu sagatavot plašāku publikāciju par sociālo politiku. Rezultātā tapa raksts, kurā analizēju trīs dažādus sociālās politikas modeļus: Keinsa ekonomikas politiku; ordoliberālismu un modernās monetārās teorijas paradigmu. Tiklīdz raksts būs publicēts, to, ar nelielām izmaiņām, piedāvāšu arī Stāstu lasītājiem.
Lūk, pirmās izvēlētās saites:
Kā zināms, pirms pāris nedēļām notika festivāls “Lampa”, kurā arī es piedalījos dažās diskusijās. Viena no tām – par kapitālisma un cieņpilnas dzīves saskanību vai pretrunību – ir pieejama ierakstā. Diskusija ir aptuveni stundu gara, un man pašam šķiet, ka šoreiz izdevās izvairīties no ierastā “Lampas” formāta, kurā vadītājs tikai intervē sarunas dalībniekus, bet produktīva diskusija, kas izgaismo dažādas perspektīvas, īsti nenotiek. Šajā sarunā atklājas atšķirīgi skatījumi uz kapitālisma iespējām nodrošināt cieņpilnu dzīvi ikvienam Latvijas iedzīvotājam. (Pats uzskatu, ka tas nav iespējams.) Tomēr līdztekus var diskutēt, vai mūsdienu ekonomikas sistēma ir saucama par “kapitālismu”, vai ne. Varbūt par šo tēmu ir nepieciešams atsevišķs raksts.
https://festivalslampa.lv/lv/programma/pasakumi/1694#archive
Džons Meinards Keinss ir vārds, ko dzirdējuši pat tie, kuri viņa darbus nav lasījuši. Ādams Tūzs (Adam Tooze) ir uzrakstījis brīnišķīgu eseju par Keinsu un viņa pārliecību, ka mēs varam atļauties jebko, ko varam paveikt. Šajā esejā iezīmējas arī tēma, par kuru pats cenšos rakstīt, – valdošo pieņēmumu, ka cilvēku darbībām pastāv finansiāli ierobežojumi. Tādu nav, bet tas nenozīmē, ka nepastāv cita veida ierobežojumi sabiedrības spējai īstenot dažāda veida projektus. Tūza eseja tapa saistībā ar viņa jauno grāmatu Shutdown: How Covid Shook the World’s Economy, kurā viņš analizē valstu valdību un centrālo banku darbības kopš 2020. gada marta. Manuprāt, šī ir obligāta lasāmviela katram, kuru interesē monetārā politika.
https://adamtooze.substack.com/p/chartbook-on-shutdown-keynes-and
Pavisam drīz, šī gada oktobrī, iznāks ilgi gaidītā un jau šobrīd izslavētā grāmata The Dawn of Everything: A New History of Humanity, kuras autori ir arheologs Deivids Vengrovs (David Wengrow) un antropologs Deivids Grēbers (David Graeber). Jau tagad to dēvē par “gada vissvarīgāko grāmatu”, kas sola intelektuālu revolūciju mūsu uztverē par sabiedrības vēsturi un tās nākotnes iespējām. Grēbera nāve pāris nedēļas pēc grāmatas pabeigšanas tai, protams, piešķir papildu nozīmi un svarīgumu. Man jāatzīstas, ka nelasīju Harari Sapiens grāmatas, jo pietika apskatīt atsauces, lai saprastu, ka viņš raksta pop-vēsturi, kas atražo mītiskas pārliecības, nevis nopietni analizē cilvēces vēsturi. Turpretī Grēbers un Vengrovs izmanto antropoloģiskas un arheoloģiskas pētniecības metodes, lai rosinātu radikāli citādu izpratni par to, kā ir attīstījusies sabiedrība. Arī šī, manuprāt, ir obligāta lasāmviela ikvienam. Ieskatu grāmatas argumentos var gūt šajā rakstā, kas publicēts pirms pāris gadiem:
https://www.eurozine.com/change-course-human-history/
Tieši pirms desmit gadiem Deivids Grēbers publicēja savu līdz šim slavenāko grāmatu Debt: the first 5000 years, kas kļuva par “anarhistu bībeli” – enciklopēdisku naudas vēsturi no Senās Divupes tempļu laikmeta līdz mūsdienām. Šīs vasaras sākumā London Review of Booksorganizēja diskusiju, kurā piedalījās vairāki pazīstami kreisi noskaņoti rakstnieki, publicisti un domātāji, lai apspriestu Grēbera grāmatas pieaugošo nozīmi. Parāds nav tikai finansiālas vai ekonomiskas, bet arī fundamentāli morālas attiecības starp cilvēkiem. Parāds ir varas funkcija, un bieži vien kreditori pat nevēlas saņemt parāda atmaksu, lai tikai saglabātu noteiksmi pār debitoru. Varu arī pačukstēt, ka šobrīd norit darbs pie šīs Grēbera grāmatas tulkojuma latviešu valodā, kas pie lasītājiem nonāks, cerams, jau nākamā gada pirmajā pusē.
https://www.londonreviewbookshop.co.uk/podcasts-video/podcasts/david-graeber-s-debt-ten-years-on
Visbeidzot, šī brīža Afganistānas fiasko ir labs iemesls runāt par ASV imperiālismu, kas ir dominējis pasaules politikā kopš Otrā pasaules kara beigām. Latvijā to, protams, neviens tā nesauktu, jo ASV ir mūsu drošības garants pret Krieviju, tomēr tas nenozīmē, ka ir leģitīmi pievērt acis uz absolūti bezjēdzīgo karu Afganistānā. Tikpat bezjēdzīgi un asiņaini kari tika izvērsti gandrīz visās pasaules malās, tostarp Irākā, Latīņamerikas valstīs un, protams, Vjetnamā. Janis Varufakis (Yanis Varoufakis) ir uzrakstījis interesantu eseju, kurā viņš īsi analizē ASV iecienīto seriālu Star Trek kā vāji slēptu ASV imperiālisma kritiku. Nav noslēpums, ka populārā kultūra lieliski atspoguļo un līdz ar to paver iespēju vērot un analizēt sabiedrībā aktuālus politiskus notikumus. Savā lekciju kursā Rīgas Stradiņa universitātē esmu iecerējis veltīt vienu nodarbību tēmai par to, kā fiskālās disciplīnas doktrīna izgaismojas dažādos seriālos un filmās.
Ja atrodi interesantu materiālu, ar ko vēlies padalīties, lūdzu, sūti ziņu uz andris.suvajevs@gmail.com Iespējams, iekļaušu to kādā no nākamajiem izdevumiem.
Ja vēlies saņemt – vai zini kādu, kurš vēlas saņemt – šāda veida saturu arī turpmāk, pieraksties www.stasti.com